Dažas, iespējams, līdz šim nedzirdētas lietas par miegu

Vai tu zināji, ka piespiežot sevi ilgi palikt nomodā, tev var rasties halucinācijas un pat paranoja? Un kā būtu, ja mēs tev teiktu, ka sapņošanai naktī patiesībā nemaz nav konkrēta mērķa. Izklausās pārsteidzoši? Arī mums sākotnēji tas bija kas jauns. Tādēļ mēs apkopojām dažus interesantus apgalvojumus par miegu, lai arī tu uzzinātu, iespējams, ko iepriekš nedzirdētu – taču neļauj tam tevi turēt nomodā! :)

 

Ilgākais laiks, ko kāds ir pavadījis bez miega?

Tiek apgalvots, ka ilgākais, cik kāds ir pavadījis neguļot ir 18 dienas, 21 stunda un 40 minūtes. Šī rekorda īpašnieks gan atzina, ka šāda rekorda uzstādīšanai ir bijusi arī sava cena – dažādi blakusefekti, kā, piemēram, halucinācijas, paranoja, neskaidra redze, atmiņas zudumi, nespēja koncentrēties. Vai šis ir rekords, kuru tu vēlētos pārspēt?

 

Vai tu patiešām guli?

Visticamāk, kādreiz mūžā tev ir nācies sastapties ar situāciju, kad kāds izliekas, ka ir aizmidzis. Piemēram, tajā reizē, kad tu draugam jautāji – kur ir palicis mans pēdējais šokolādes gabaliņš? Diemžēl noteikt to, vai kāds patiešām guļ vai tomēr izliekas, tikai skatoties, ir diezgan neiespējami. Tas tādēļ, ka cilvēki guļ visdažādākajos veidos – daži pat spēj nosnausties ar atvērtām acīm :)

 

Cik ātri tu aizmiedz?

Ja tu, apguļoties savā mīļajā gultā, aizmiedz mazāk kā 5 minūšu laikā, tas nozīmē tikai to, ka tavā organismā ir miega trūkums un tu esi pārguris. Optimālais laiks no brīža, kad esi apgūlies, līdz brīdim, kad ieslīgsti sapņu pasaulē, ir no 7 līdz 15 minūtēm. Ja tu aizmiedz šādā laika posmā, tas nozīmē, ka dienas laikā esi pietiekami nogurdinājis sevi, taču neesi pārguris.

 

Kad mēs mēdzam sapņot?

Visbiežāk tiek apgalvots, ka cilvēks sapņo tikai tad, kad atrodas dziļākajā miega fāzē jeb tā dēvētajā REM fāzē. Taču zinātniekiem ir izdevies pierādīt to, ka mēs sapņojam arī citās miega fāzēs, tikai retāk. Tas nozīmē, ka īstenībā ir diezgan iespējams, ka mēs sapņojam visu to laiku, kamēr esam aizmiguši. Tad nav nekāds brīnums, ka dažos rītos tu pamosties, un tavs tikko redzētais sapnis liekas kā realitāte.

 

Un kā mēs mēdzam sapņot?

Kā jau iepriekš minējām, cilvēks sapņus, visticamāk, redz visās miega fāzēs, taču dažādās miega fāzēs tie ir atšķirīgi. REM jeb dziļākajā miega fāzē sapņi mēdz būt daudz neierastāki, ar neparastiem un dīvaniem scenārijiem, kas var būt gan patīkami, gan biedējoši. Savukārt, citās miega fāzēs sapņi mēdz būt vairāk pietuvināti realitātei, pat nedaudz vienmuļi, kā arī tie mēdz atkārtoties.

 

Kāpēc mēs vispār sapņojam?

Pastāv divas pilnīgi pretējas teorijas par to, kāpēc mēs redzam sapņus. Daļa zinātnieku apgalvo, ka mēs sapņojam tādēļ, lai uzlabotu dažādus gadījumus un pieredzi, kas ir paslēpušies mūsu zemapziņā. Citiem vārdiem sakot – mēs sapņos redzam lietas, ko vēlamies atcerēties. Savukārt, otra daļa zinātnieku apgalvo, ka mēs sapņos redzam tieši tās lietas, ko vēlamies aizmirst. Proti, sapņi kalpo kā nepatīkamu atmiņu filtrs, lai tās nenoslogotu mūsu prātu.

 

Kāds ir sapņošanas mērķis?

Īstenībā šis var izklausīties diezgan garlaicīgi, bet… Tam, ka mēs redzam sapņus, nav īpaša un konkrēta mērķa. Balstoties uz dažādām teorijām, sapņi ir tikai šo divu lietu blakusparādība: miega un sirdsapziņas.